Smiltenes novada Tūrisma informācijas centrs ir apkopojis aizraujošu informāciju par Smiltenes novada mītiskajām vietām. Mēs vēlamies ikvienam radīt interesi par šo vietu ilgi glabātajiem, noslēpumainajiem stāstiem un, galvenokārt, aicināt ikvienu Latvijas iedzīvotāju vai ārzemju tūristu šīs vietas aplūkot dabā.
Kā cēlies nosaukums Raunas Velnala? Kādēļ klintis Apē sauc par Raganu klintīm? Kā radies Cērtenes pilskalns? Uz šiem un vēl daudziem citiem jautājumiem atbildes tiek meklētas tautu teikās. Mēs vēlamies dalīties ar šiem brīnišķīgajiem stāstiem, kas liek aizraut elpu un uz mirkli iegrimt citā pasaulē.
Kāda teika vēsta, ka Rauna senāk bijusi diezgan liela pilsēta un sniegusies no vienas puses līdz Marijkalnam un no otras – līdz Cimzas upei. Reiz vecs un bagāts velns nolēmis veidot drošu slēptuvi savai bagātībai, tādēļ baltajā klintī racis lielu un pamatīgu alu (Velnalu). Izrakto zemi nesis pāri upei un bēris kaudzē, izveidojot Tanīsa kalnu. Drustu pusē ir Piltiņkalns, kurš kādreiz varēja būt senču pilskalns. Raunas Staburaga teika vēstī par raudošo milzi, kurš apsēdies šai vietā un iemidzis. Miegā asaras turpinājušas līt, tāpēc Raunas Staburags ir līdzīgs raudošam milzim, kas iemidzis šai vietā.
Par Apes Raganu klintīm ir nostāsti, ka Vecos laikos Ragankalnā un tā malā mājojušas daudz raganas. Opes pusē stāvā klintī bijis viņu mājoklis labā dziļā klints alā. Tur neviens nedrīkstējis tuvoties, jo, kas tur tuvumā gājis, to tās bez žēlastības esot žņaugušas, apkārt vadājušas, visādi mocījušas un maldinājušas. Teika par Dvīņu priedēm stāsta to, kādēļ zaru tiltam augšpusē nav mizas: „Tas tādēļ , ka te uzmetas pasēdēt raganiņas, no netālajām Raganu klintīm atlaidušās. Tās vēro, ko dara skolasbērni, vai labi uzvedas, vai nav ar slotu jāpamāca”. Agrāk ļaudis ticēja, ka cilvēks var pārvērsties par vilkati, ja pilnmēness naktī nomet drēbes un gluži kails trīs reizes izlien cauri Vilkaču priedes lielajām saknēm.
13.gadsimta sākumā Cērtenes pilskalnā bijusi viena no spēcīgākajām Tālavas zemes pilīm, kurā valdījis Miervaldis. Pastāv teorija, ka tieši par Cērtenes pils likteni tikusi sarakstīta dzeja “Tālavas taurētājs”. Vasaras saulgriežos Cērtenes pils teritorijā joprojām varot redzēt degošo Cērtenes pili un pašu kungu dēlu Druvvaldi, kurš klusi seko ikvienam, kurš atrodas šeit saulgriežu naktī. Tagadējais “Meteorīta krāteris”, iespējams, bijis pils un apkārtnes iedzīvotāju kopā sanākšanas vieta – dziļā iedobe bijusi pateicīga vieta dažādām sapulcēm un svētku svinēšanai.
Niedrāja ezera krastā ik pa laiciņam vēlīniem garāmgājējiem rādoties balta, apaļa sieviete. Pusnaktī pieejot pie kājām gājējiem vīriešiem un vilinot „Precē mani!” Ja uzrunātais nobīstas, viņa krītot atpakaļ ezerā, kliegdama – būšot jāguļ tā dibenā vēl simts gadu! Šī sieviete esot noburta naudas muca. Par Pārkalņu naudas akmeni uzglabājušās daudz teiku. Viena no tām: “Kad Zviedri valdījuši Vidzemē un tiem vajadzējis atstāt Vidzemi, tad uz šo akmeni atvesta nauda ar sešiem vēršiem. Visa nauda pie akmens aprakta.
Smiltenē atrodas kāds purviņš, tautā saukts Elles vai Velnu purviņš. Tam tuvumā neviens nav drīkstējis rādīties, jo ticis rauts purviņā iekšā. Naktīs tur rādījušies spoki. Ap šo purviņu vijas dažādi nostāsti.
Bilskā Kalnaegļu upurozols reiz dēvēts par “Veco Tēvu” un pie tā ļaudis nesuši ziedus, pareģojuši laika apstākļus un atstājuši ziedojumus.
Teikas un nostāsti padara šīs vietas īpašas un neaizmirstamas! Dodies piedzīvojumā uz Smiltenes novada mītiskajām vietām!
Informāciju sagatavoja:
Smiltenes novada Tūrisma informācijas centra
tūrisma darba organizatore
Viktorija Babariko
