Raunas Staburags

Raunas Staburags atrodas Raunas upes ielejā, pavisam netālu no Raunas ciema. Tas ir Latvijas mērogā unikāls saldūdens kaļķiežu veidojums. Kopš 1966. gada, kad tika appludināts Daugavas Staburags, šis ir Latvijā vienīgais šāda veida dabas piemineklis.

• Raunas Staburgags veidojies pirms 8 – 10 tūkstošiem gadu, avota kaļķiem nogulsnējoties un sacietējot augsnes virskārtā.
• Avots, kas plūst pāri Staburagam, turpina to audzēt arī mūsdienās un tas gada laikā pieaug par apmēram 0,4 – 0,8mm. 
• Šobrīd Raunas Staburags ir ap 3,5m augsts un 17m plats, kopējais kāpņveidīgās kraujas garums ir 35m. 
• To klāj vairāk kā simts aizsargājamu aļģu un sūnu sugu.
• Raunas Staburags ir iekļauts Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju sarakstā.

Dabas piemineklis veido neparastu skatu, kad ūdens sūcas cauri sūnām un nolīst pār Raunas upi. Vieta ir ļoti ainaviska arī ziemā, kad ūdens pakāpeniski sasalst un Staburags apaug ar ledu. 2024. gada pavasarī tika atjaunotas kāpnes ērtākai nokļūšanai uz Raunas Staburagu. 

Uz Staburaga (šūnakmens kraujas) kāpt AIZLIEGTS, lai neiznīcinātu šūnakmeni un uz tā esošo floru un faunu!

Kāda teika vēsta, ka Rauna senāk bijusi diezgan liela pilsēta un sniegusies no vienas puses līdz Marijkalnam un no otras – līdz Cimzas upei. Reiz vecs un bagāts velns nolēmis veidot drošu slēptuvi savai bagātībai, tādēļ baltajā klintī racis lielu un pamatīgu alu (Velnalu).  Izrakto zemi nesis pāri upei un bēris kaudzē, izveidojot Tanīsa kalnu. Netālu no Raunas Drustu pusē ir Piltiņkalns, kurš kādreiz varēja būt senču pilskalns. Raunas Staburaga teika vēstī par raudošo milzi, kurš apsēdies šai vietā un iemidzis. Miegā asaras turpinājušas līt, tāpēc Raunas Staburags ir līdzīgs raudošam milzim, kas iemidzis šai vietā.