Mēru muiža. VĒSTURE.
♦️ Ja 28. oktobrī Smiltenes novadpētniecības muzejā Leģendu nakts gaitā atklājās Mēru muižas spilgtā leģenda “Dullais barons Bunduls”, tad nākamībai te atstātas citas, iespējams, klusākas leģendas, kurām laiks un sabiedrība nav pievērsusi savas uzmanības fokusu tik spoži, lai tās izceltu rampas uguņos. Proti, Baltijas muižnieku adresu grāmatās ir ziņas, ka no 1902. gada Mēru muižas īpašnieks ir Jakobs Augusts Hekers (Häcker), kurš to iegādājies no Ceikeliem. Tiem pašiem Ceikeliem, kuri te saimniekoja no 18. gadsimta vidus līdz pat pieminētajam 1902. gadam un kuru dzimtā 19. gadsimta vidū te, Mēru muižā, cēlies prototips baronam Bundulam…
♦️ Bet kas bija Jakobs Augusts Hekers? No vēstures avotiem, pierakstītām ļaužu runām un dokumentiem mēs varam zināt to, KAS viņš bija, mazāk zinām, KĀDS viņš bija. ♦️ Pēdējā Mēru muižas īpašnieka raksturu mēs – Smiltenes novadpētniecības muzejā – dažreiz apspriežam gan, bet ļoti diskrēti – tikai ar tiem, kas patiesi ar interesi klausās un jautā ekskursiju laikā. Par Jakoba Augusta Hekera likteni esam jau rakstījuši, diemžēl – vairāk saistībā ar viņa traģisko bojāeju 1918. gada februārī, kad Padomju Krievijas īstenotās politikas rezultātā boļševiku spēki realizēja agresīvi militāru operāciju Vidzemē. Lasi TE!
♦️ Tomēr – kas vēl zināms par šo cilvēku? Mēs zinām, ka viņa dzimta Rīgā iesakņojās 18. gadsimta pirmajā pusē un lēnām izveidoja tipogrāfu Hekeru dinastiju. Pirms mēneša Latvijas Radio 1 raidījums “Grāmatai pa pēdām” devās pa vietām, kur 19. gadsimta sākumā darbojās ietekmīgākie Rīgas grāmatu izdevēji, starp tiem arī Vilhelms Ferdinands Hekers (Häcker) – Mēru muižas īpašnieka Jakoba Augusta Hekera priekštecis. Lasi, klausies TE!
♦️ Tieši Vilhelms Ferdinands Hekers tiek uzskatīts par pirmo, kurš Rīgā atvēra specializētu latviešu grāmatu veikalu. Savas darbības laikā viņš nodrukāja ap 140 grāmatu un sīkiespieddarbu latviešu valodā. Starp nozīmīgākajiem bija „Vidzemes latviešu avīzes”, laikraksts „Tas Latviešu Ļaužu Draugs” un „Vidzemes kalendārs”, kas sāka iznākt 1813. gadā.
♦️ Savukārt mūsu Augusts Jakobs nepaliek Rīgā, viņš dodas uz tālu jo tālu provinci, vispirms uz Ķoņu muižu Rūjienas pusē, pēc tam nolūko Mēru muižu. Un uzceļ tur savu lauku māju – šobrīd redzamo bijušās Mēru muižas lepno un smalko kungu māju. Par pēdējo muižas īpašnieku ir daudz pastāstu, kas apvītas ar noslēpumainības plīvuriem – kas no tā visa ir patiesība vai tikai iztēles auglis – to mēs nezinām. Bet to, ko zinām – pastāstīsim. Brauciet ciemos!
Tālrunis ekskursiju pieteikumiem 25776631.
Vairāk infrormācijas par Smiltenes novadpētniecības muzeju: Smiltenes novada mājaslapā, Smiltenes novada tūrisma mājaslapā un Smiltenes novadpētniecības muzeja Facebook lapā
