Raunas pilsdrupas un skatu tornis

Raunas pils celta 14. gs. otrajā pusē un bija viena no Rīgas arhibīskapa galvenajām uzturēšanās vietām ziemas sezonā – no septembra līdz februārim. Vīstaču grāmatā “Rauna citkārt un tagad” ap 1900. gadu rakstīts, ka Raunas pils ir pieskaitāma pie stiprākajām Vidzemes pilīm. Šobrīd tās ir vienas no apjomīgākajām un labāk saglabātajām pilsdrupām Latvijā.

Sākoties Livonijas karam, pils būtiski necieta, jo, pateicoties runām, kas bija izplatījušās par Krievijas kņaza Ivana IV nežēlību, Krievijas kņazistes karaspēks to ieņēma bez cīņas. Arī 16.gs. beigās, kā liecina 1582.gada revīzija, pils vēl bija labā stāvoklī – bija saglabājušās visas celtnes. Lielākos postījumus Raunas mūra pilij nodarīja Polijas – Lietuvas konflikts ar Zviedrijas karalisti 17.gs. sākumā un vidū. Pēc pēdējā konflikta Zviedru pārvalde pili vairs neatjaunoja un tā zaudēja savu nozīmi kā cietoksnis. 1683.gadā tika izdota pavēle likvidēt tās nocietinājumus – tika uzspridzināti priekšpils nocietinājumu posmi un starp tiem izveidotie aizsardzības torņi. Lai gan 17.gs. beigās (kā liecina 1688.gada revīzija) galvenie pils korpusi atradās salīdzinoši labā stāvoklī, tad aptuveni 100 gadus vēlāk tie bija jau drupu stāvoklī.

Šobrīd pilsdrupu tornis darbojas kā skatu tornis. Pilsdrupu skatu torņa atslēdziņa glabājas centra sabiedriskajā tualetē (pretī autoostai) pie dežurantes.