Raunas pilsdrupas un skatu tornis
Raunas pils celta 14. gs. otrajā pusē un bija viena no Rīgas arhibīskapa galvenajām uzturēšanās vietām ziemas sezonā – no septembra līdz februārim. Vīstaču grāmatā “Rauna citkārt un tagad” ap 1900. gadu rakstīts, ka Raunas pils ir pieskaitāma pie stiprākajām Vidzemes pilīm. Šobrīd tās ir vienas no apjomīgākajām un labāk saglabātajām pilsdrupām Latvijā.
Sākoties Livonijas karam, pils būtiski necieta, jo, pateicoties runām, kas bija izplatījušās par Krievijas kņaza Ivana IV nežēlību, Krievijas kņazistes karaspēks to ieņēma bez cīņas. Arī 16.gs. beigās, kā liecina 1582.gada revīzija, pils vēl bija labā stāvoklī – bija saglabājušās visas celtnes. Lielākos postījumus Raunas mūra pilij nodarīja Polijas – Lietuvas konflikts ar Zviedrijas karalisti 17.gs. sākumā un vidū. Pēc pēdējā konflikta Zviedru pārvalde pili vairs neatjaunoja un tā zaudēja savu nozīmi kā cietoksnis. 1683.gadā tika izdota pavēle likvidēt tās nocietinājumus – tika uzspridzināti priekšpils nocietinājumu posmi un starp tiem izveidotie aizsardzības torņi. Lai gan 17.gs. beigās (kā liecina 1688.gada revīzija) galvenie pils korpusi atradās salīdzinoši labā stāvoklī, tad aptuveni 100 gadus vēlāk tie bija jau drupu stāvoklī.
Pils tornī un pilsdrupu teritorijā tiek veikta videonovērošana, lai nodrošinātu pieminekļa, uzlabotās infrastruktūras un apmeklētāju drošību. Mainīta arī iekļūšanas sistēma tornī – turpmāk ikviens var iekļūt tornī piespiežot pogu, kas izvietota pie torņa durvīm. Tas nozīmē, ka vairs nav nepieciešams iet pēc torņa atslēgas uz sabiedriskām tualetēm. Tomēr būsim saprotoši un apmeklēsim pils torni laikā no plkst. 7.00 līdz 19.00. Pils tornī ierīkots arī apmeklētāju plūsmas skaitītājs, lai iegūtu precīzākus datus par apmeklētāju skaitu, kas būs īpaši svarīgi rakstot turpmākos projektus pilsdrupu teritorijas attīstībai.
Arī saturiski pils tornis mainījis savu izskatu – ir nomainīti vecie, savu laiku nokalpojušās izstāžu planšetes pret jauniem, interaktīviem izstāžu stendiem, kas apskatāmi pils 2. un 3. stāva un kuru dizainu veidojis uzņēmums SIA “Aspired”. Pils torņa trešajā stāvā apskatāma izstādes “Raunas pils arheoloģiskās senlietas” planšetes, ļaujot iepazīt arheoloģiskās izpētes laikā pilsdrupu teritorijā atrasto senlietu dažādību. Izstāde tapusi sadarbībā ar Cēsu Vēstures un mākslas muzeju, fotogrāfu Nauri Slokenbergu un uzņēmumu SIA “ITS Tehnoloģijas”.
Pils torņa otrajā stāvā izvietots digitālais stends, kurā atrodama plašāka informācija par Raunas pils vēsturi, iespējams noklausīties audiostāstus par dažādiem Raunas apskates objektiem, kā arī uzzināt par citiem Raunas pagasta un Smiltenes novada tūrisma objektiem. Visus audiostāstus iespējams noklausīties arī mājaslapā: https://pils.rauna.lv/.
Savukārt uz planšetes pie Raunas pils torņa, lejupielādējot savā tālrunī īpašu Overly aplikāciju un ar tās palīdzību savā tālrunī noskenējot planšetē redzamo Raunas pils pagalma rekonstrukcijas zīmējumu, iespējams ieraudzīt, kā Raunas pils pagalms ir izskatījies laikā, kad pils bijusi apdzīvota. Tas ir īpaši veidots papildinātās realitātes objekts, kura radīšanā izmantots arhitekta, būvpētnieka Ilmāra Dirveika uz Raunas pils arhitektoniskās izpētes balstīts pagalma rekonstrukcijas zīmējums. Kopumā Ilmārs Dirveiks radījis piecus uz arhitektoniskās izpētes balstītus Raunas pils rekonstrukcijas zīmējumus, kas ļauj mums labāk iztēloties, kāda pils izskatījusies laikā, kad tā tikusi apdzīvota.
