Mežtakas posmi Smiltenes novadā

Caur Smiltenes novadu ved četri Mežtakas posmi – 12., 13., 14. un 15., kuri kopā sastāda vairākus desmitus burvīgu kilometru:

• 12. posms Zaķi – Gaujiena. Gar Zvārtavas pili uz Gaujienu.

Aiz Zaķiem pēc 1,5 km gājiena Mežtaka nogriežas no Sēļu–Virešu ceļa (P 23) un tālāk līkumo pa mazu lauku ceļu līdz pat Zvārtavai, kur garas koku alejas galā redzama Zvārtavas pils. Aiz Zvārtavas Mežtaka atgriežas uz ceļa P 23 un pēc 2 km uzskrien Gaujas ielejas stāvajā krastā, kur atrodas Gaujienas centrs. Daļa no posma atrodas aizsargājamo ainavu apvidū „Ziemeļgauja”.

Maršruta karte un vairāk informācijas: 12. posms. Zaķi – Gaujiena. 

• 13. posms Gaujiena – Trapene. Pa garāko Latvijas lapegļu aleju uz Trapeni.

No Gaujienas līdz Līzespastam Mežtaka ved pa ļoti nomaļiem mežiem, kurus ieskauj lieli purvu masīvi. Izņemot Mežciemu, šeit nav apdzīvotu vietu un pat viensētu. Savukārt, no Līzespasta līdz Trapenei 5 km garumā Mežtaka jau izlokās caur atklātām un lauksaimniecības ainavām ar atsevišķām viensētām, iezīmējot Alūksnes augstienes rietumdaļas paugurainās nogāzes. Apmēram pusi no minētajiem 5 km abpus ceļam slejas iespaidīgā Trapenes lapegļu aleja.

Maršruta karte un vairāk informācijas: 13. posms Gaujiena – Trapene.

• 14. posms Trapene – Ape. Uz Api, kur Vaidavas upes krastos raganas mitušas.

Pirmie 6 Mežtakas kilometri ved gar ceļa P44 malu, līdz nogriežas uz ziemeļiem – uz Ādama–Apes ceļa. 4 km pirms Rīgas–Pleskavas autoceļa (A2) Mežtaka ved pa lielu un skaistu mežu masīvu, kas rudenī priecē ar bagātīgām ogu un sēņu ražām. Aiz Rīgas–Pleskavas autoceļa Mežtaka izvijas cauri lauksaimniecībā izmantojamām zemēm, līdz sasniedz Apes, vienas no mazākajām Latvijas pilsētām, centru, pirms tam šķērsojot bijušo Apes–Valkas šaursliežu dzelzceļa līnijas vietu.

Maršruta karte un vairāk informācijas: 14. posms Trapene – Ape. 

• 15. posms Ape – Paganamā – Korneti – Latvijas/Igaunijas robeža. Cauri Kornetu – Peļļu vagai un Paganamā jeb Velna zemei.

Pametusi Api, Mežtaka pirmos kilometrus vijas pa paugurainām lauksaimniecības zemju ainavām, tad atkal ieskrien lielā mežu masīvā, ko pārtrauc tikai daudzo ezeriņu un ezeru zilie spoguļi. Aiz Peļļiem Mežtaka sakrīt ar Peļļu taku, šķērso Latvijas/Igaunijas robežu un 2 km izvijas gar Smilšāja, Sūnekļa un Ilgāja ezera krastiem Igaunijas pusē, ko sauc par Paganamā (tulkojumā – Velna zeme). Šeit tā nolaižas t. s. Kornetu-Peļļu subglaciālajā iegultnē, kas ir viena no iespaidīgākajām Latvijas gravām. Pie Ilgāja Mežtaka atkal atgriežas Latvijā un pa izteikti paugurainu apvidu aizved līdz Drusku pilskalnam, kas sasniedzams, kāpjot pa stāvu taku. Kornetos Mežtaka atkal „nolaižas” lejā. No Kornetu centra līdz Latvijas/Igaunijas robežai ir nepilni 3 km. Pa ceļam vērojamas skaistas ainavas Lielā un Mazā Baltiņa krastos. Posms atrodas aizsargājamo ainavu apvidū „Veclaicene”.

Maršruta karte un vairāk informācijas: 15. posms Ape – Paganamā – Korneti – Latvijas/Igaunijas robeža.

Vairāk noderīgu informāciju par Mežtaku un atsevišķiem posmiem meklē Mežtakas oficiālajā mājaslapā.