“Rauna ir svētku gaidās. Raunas centrs rotāts sarkan-balt-sarkaniem karogiem, bet pašā centrā ozolzaru vītnēm rotāti goda vārdi,” aprakstīta diena, kad pēc četru gadu ilga darba raunēnieši sagaidīja savu brīvības simbolu – pieminekli “Koklētāja”. Šī sajūta teju vai atdzīvojās 2023. gada 20. augustā, Raunas brīvības pieminekļa 90. gadskārtas svinībās, klātesot aizsardzības ministrei Inārai Mūrniecei, Smiltenes novada pašvaldības un Raunas pagasta pārvaldes pārstāvjiem, plašam pulkam vietējo iedzīvotāju un viesu.
Tēlnieka Kārļa Zemdegas veidotais piemineklis atklāts 1933. gada 20. augustā, lai pieminētu tos raunēniešus, kuri cīnījušies par Latvijas neatkarību. Pieminekļa idejas pamatā – šķēps pārvēršas koklē, cīņas gars apvienojas ar dziesmu. Toreiz svētkus ar savu klātbūtni pagodināja Valsts prezidents Alberts Kviesis, Latvijas armijas ģenerālis Krišjānis Berķis, Latvijas Evaņģēliski Luteriskās baznīcas arhibīskaps Teodors Grīnbergs, Valkas apriņķa prāvests Kārlis Kundziņš, Igaunijas pagaidu pilnvarotais lietvedis Latvijā Jāns Melders (Jaan Mölder), Latvijas Universitātes rektors Jūlijs Auškāps u.c. Latvijas mērogā ievērojamas personības.
Pieminekļa 90. gadskārtas svinības savukārt aizsākās ar svētbrīdi Raunas evaņģēliski luteriskajā baznīcā, ar mācītāja Edija Kalniņa vārdiem un koru “Pakalni” (vadītājs Ēriks Derums), “Rauna” (vadītājas Sarma Bērziņa un Dace Ābrama) un “Jaunpiebalga” (vadītājs Emīls Rusovs) pacilājošām dziesmām. Pēc tam svētku gājiens mēroja ceļu cauri karogiem un ozollapām rotātiem vārtiem, kam vītnes sarūpētas ar pašu iedzīvotāju čaklajām rokām un sirds siltumu.
Aizsardzības ministre I. Mūrniece svētku uzrunā uzsvēra: “Tikai tad, ja mēs sapratīsim, ka Latvija ir tā, kas mūs vieno, būsim vislielākajā drošībā.” Tāpat viņa pateicās svētku organizatoriem un ikvienam raunēnietim par stipro tautas brīvības un neatkarības garu.
“Šodien mēs godinām visus stipros ļaudis, kuri savu dzīvību atdevuši par brīvu, neatkarīgu Latviju. Mūsu Latvija balstās uz šo vīru un sievu dzīvēm, spēkiem un izturību, mīlestību pret zemi un valsti, un tautu. Mēs godinām stipros un drosmīgos Raunas puses cilvēkus, kas arī visus garos padomju okupācijas gadus prata nosargāt savu brīvības simbolu. Mēs katrs ejam savu Latvijas ceļu – tas ir mūsu ikviena mīlestības, maizes un krusta ceļš, ko mēs saucam par mūžu. Un mūsu mūži kopā veido Latvijas vakardienu, šodienu un rītdienu,” klātesošos uzrunāja Smiltenes novada pašvaldības domes priekšsēdētāja vietniece kultūras un sociālajos jautājumos Astrīda Harju.
Šādi pieminekļi ir mūsu tautas vēstures, vērtību un pašapziņas simboli, spēka avoti un mācību grāmatas. Rauna ir patiesi izredzēta, ka tai ir pašai savs Brīvības piemineklis, kas slejoties no stāva pakalna pretim debesīm, stāsta mūsu Latvijas stāstu. Kā savā uzrunā norādīta Raunas pagasta pārvaldes vadītāja Linda Zūdiņa, tam ir arī svarīga loma vietējo iedzīvotāju lokālpatriotisma un saliedētības veicināšana – tur viņi kopā sanāk vietēji, novadam un Latvijai nozīmīgos brīžos.
Pateicamies Raunas pagasta pārvaldei, kultūras centram, muzejam, bibliotēkai un tūrisma informācijas centra par svētku organizēšanu! Paldies Latvijas Nacionālo bruņoto spēku Štāba orķestrim, aktierim Jānim Skanim, Raunas evaņģēliski luteriskajai draudzei, koriem un ikvienam svētku dalībniekam! Paldies raunēniešiem!
Madara Mūrniece-Krūmiņa
Smiltenes novada pašvaldības komunikācijas un mārketinga speciāliste
