Smiltenes evaņģēliski luteriskā baznīca
Šī ir vienīgā tipiska krusta veidā celtā baznīca Latvijā (iesvētīta 1895.gadā) un tai ir piešķirts Valsts nozīmes kultūras pieminekļa statuss.
Smiltenes draudzes baznīcas zīmogā ir skaitlis 1370, ko pieņem par draudzes dibināšanas gadu. Pirmā koka baznīca bijusi bruņinieku pils centrā. 1702. gadā krievu karaspēks baznīcu nodedzināja un zvanu aizveda uz Pleskavu.
Tagadējā baznīcas ēkas pārbūve tika uzsākta 1857. gadā. Mārcis Sārums stājas pie Smiltenes baznīcas pārbūves, kas izvērtās gandrīz par pilnīgu jaunbūvi, jo no vecās baznīcas atstāja tikai dažus mūrus, ko iebūvēja jaunās baznīcas altāra daļā. Pārbūves projektu jau 1850. g. bij izstrādājis namdarmeistars Frīdrichs Hess Limbažos. Pārbūves darbi veikti kārtīgi un apzinīgi. Būves galīgo nobeigšanu un jaunās baznīcas iesvētīšana notika 1859. g. 30. oktobrī. Smiltenes baznīcas altārī uz kāda koka atrada šādu zīmuļa ierakstu:
“eesahka Tanni 1857 gadd 23 April Buhwet un tanni
1859 gadda winnu pabeidsa, Buhwmeisters bija
Mahrz Sahmm Muhrneek Meister bija Jahn Kampe
Dsenna Jahn Putnis bija Tohrn Meisters
un Ķanzel un Altāri taisija tas pats Muhrneek Mei
ster
Raksta Pehter Ķalleij
Sahrtna Ammata puisis”
Ernsta fon Lipharda altārgleznu “Kristus augšāmcelšanās” baznīcai dāvājusi toreizējā Smiltenes muižas īpašnieka Bandava kundze. Nezināmu iemeslu dēļ, pēc dažiem gadiem to atjaunojis J. Rozentāls.
Baznīcas pulkstenis ir bijušā Latvijas valsts prezidenta Kārļa Ulmaņa dāvana.
Baznīcas draudzē darbojušies mācītāji, kuri ir bijuši ievērojamas personības, kalpodami Dievam un tautai. Svante Gustavs Dīcs pazīstams ar savām garīgajām dziesmām. Jēkabs Lange sarakstījis pirmo vācu – latviešu vārdnīcu. Kārlis Kundziņš savu dzīvi Smiltenē par tās iedzīvotājiem un draudzi apkopojis grāmatā “Mana mūža gājiens”.
Šobrīd baznīcā ik svētdienu notiek dievkalpojumi, notiek dažādu mākslinieku un koru koncerti.