Cērtenes pilskalns

Cērtenes pilskalns tiek uzskatīts par vienu no grandiozākajām fortifikācijas būvēm Latvijas pilskalnos. Tas ir viens no senākajiem Smiltenes pagātnes lieciniekiem. 

• Pilskalna augstums no Cērtenes upītes puses sasniedz gandrīz 25 metrus. Lai pilskalnu nocietinātu, tam visapkārt izrakts līdz 12 metrus dziļš grāvis, ko uzskata par vienu no grandiozākajām fortifikācijas būvēm Latvijas pilskalnos. Dabā joprojām redzamas gan grāvja, gan aizsargvaļņa, gan senā dambja paliekas, kurš kalpojis arī kā tilts uz ceļa, kas savienojis Cērtenes un Raunas pilis.
• Tagadējās pļavas vietā pleties milzīgs ezers, no kura šobrīd pāri palicis vien nelielais Klievezers un purvainie meži tam apkārt. Ūdens līmenis ir bijis aptuveni 14m augstāks par Klievezera patreizējo līmeni.
• Cērtenes pils teritoriju ierobežojis aizsargvalnis, kas arī šobrīd saskatāms reljefa formās. Uz zemes aizsargvaļņa bijuši koka nocietinājumi, bet uz tagadējās Smiltenes pilsētas pusi – ceļš, kas vedis uz pils galvenajiem vārtiem. Vietā, ko šobrīd dēvē par Dziedinātavu, atradies lielākais apkārtnes novērošanas tornis. Uz tagadējās Smiltenes pilsētas pusi bijuši klaji lauku, redzēt varēja ļoti tālu. Torņa apakšā bijusi dziednīca, uz kuru vesti karā un citādi ievainotie un slimie ļaudis. Uzskata, ka šī ir enerģētiski spēcīga vieta un tādēļ dziednīca ierīkota tieši šeit. Vēl viens novērošanas tornis bijis uz tagadējā Priesterkalna.
• Pils teritorijā ļaudis dzīvojuši koka mājās, iekopuši dārzus, audzējuši lopus un piedalījušies kopienas dzīvē. Ūdens, kas krājies iedobēs starp mājām, ir bijis viens no iedzīvotāju izdzīvošanas faktoriem – tas izmantots saimnieciskajām vajadzībām, lopu dzirdināšanai un ugunsgrēku dzēšanai. Uguns nelaimes koka mājās izcēlušās visai bieži, īpaši ziemas periodā, jo uguns kurināšana bija vienīgais veids, kā iegūt siltumu un gatavot ēdienu.
• Pils teritorijā atradies avots, no kura ņemts ūdens. Šobrīd avots ir izžuvis, bet nogāzē uz Cērtenes upītes pusi, vērojams avota ūdens izskalotais grāvis.
• Pilskalna augšā atrodami ar sūnām apauguši akmens krāvumi, kas liecina par reiz bijušo grandiozo Cērtenes pili.

Teikas un nostāsti:

• 13.gadsimta sākumā šeit bijusi viena no spēcīgākajām Tālavas zemes pilīm, kurā valdījis Miervaldis. Pastāv teorija, ka tieši par Cērtenes pils likteni tikusi sarakstīta dzeja “Talavas taurētājs”. Pils tikusi nodedzināta, sievietes un bērni spīdzināti, bet vīri devušies karā.
• Miervaldis karā gājis bojā un šeit uz dzīvi atgriezies viens no kungu dēliem – Druvvaldis, kurš šeit apmeties kopā ar ģimeni un pavadījis visu savu atlikušo dzīvi. Teikas vēsta, ka vasaras saulgriežos Cērtenes pils teritorijā joprojām varot redzēt degošo Cērtenes pili un pašu Druvvaldi, kurš klusi seko ikvienam, kurš atrodas šeit saulgriežu naktī.
• Tagadējais “Meteorīta krāteris”, iespējams, bijis pils un apkārtnes iedzīvotāju kopā sanākšanas vieta – dziļā iedobe bijusi pateicīga vieta dažādām sapulcēm un svētku svinēšanai.

Skulptūras Cērtenes pilskalnā (autors: Guntis Priedīte): 

• Rita – šeit bijis tilts pār aizsarggrāvi. Rita, ar piena krūzi un maizes riku rokās, pavadījusi un sagaidījusi karotājus.
• Pilskalna augšā – Miervaldis un Liene. Miervaldis – Cērtenes valdnieks. Liene – viena no teritorijas ļaudīm, ar kokli rokās.
• Priesterkalnā – priesteris Indriķis – savās liecībās un hronikās aprakstījis 13.gs sākumu Cērtenes teritorijā. Indriķa hronikas ir viens no retajiem Cērtenes vēstures lieciniekiem. Indriķim par godu paugurs ir nosaukts par Priesterkalnu.
• Stāvlaukuma malā – pilskalna sargs.
• Zāļu sieva – novietota netālu no dziedinātavas.
• Baltais tēvs – sagaida ik vienu, kas pilskalna teritorijā ienāk no Drandu ielas puses.