Laivošana pa Palsu

Par Palsas upi:

• Garums: 76km (LVM GEO meliorācijas kadastra dati)
• Sākums: Slapjuma kalns Dzērbenes pagastā
• Beigas: Vēsturiski Palsas upe zem Palsmanes tecējusi caur Grundzāli uz Gauju, bet tās gultne tikusi pārrakta un visi Palsas ūdeņi pa Jaunpalsu jeb Lūkupes kanālu tiek novirzīti uz Vizlu. Šobrīd vecā Palsas gultne tiek dēvēta par Vecpalsu.
• Kopējais upes kritums: 121m
• Kritums laivošanas maršrutos:
  • Krustakmens – Ūdrupe: 20m
  • Variņi – Palsmane: 28m
• Lielākā pieteka: Kļavaisa

Palsas upe teju visā tās garumā plūst caur Smiltenes novadu un 23 kilometru garumā tā nošķir divus novadus. Upes kreisajā krastā atrodas Smiltenes novads, bet labajā – Gulbenes novads. Laivošanai pa Palsu piemēroti divi posmi – no Krustakmens līdz Ūdrupei un no Variņiem līdz Palsmanei.

Krustakmens – Ūdrupe, 12km.

Braucot pa autoceļu P27 netālu no Ūdrupes redzama norāde uz Krustakmeni – braucot pa ceļu uz Krustakmeni pēc 4,5 kilometriem ir krustojums un tilts pār Palsas upi. Šeit ir ērtākā vieta, lai piebrauktu un sāktu laivošanu. Aptuveni 8 km garumā maršruts ved caur ainaviskām vietām, upes gultnē vietām ir lielāki laukakmeņi, vietām zeltainas smiltis. Akmeņainākajās vietās lielākā līmenī veidojas straujteces, kas šo posmu padara īpaši interesantu. Upē ik pa laikam ir kāds iekritis koks un bebru dambji, tomēr tie ir salīdzinoši vienkārši pārvarami. Pēc nobrauktiem ~8km, upē parādās pāris augsti koku sanesumi, kuriem var apiet apkārt vai kāpt pāri. Drīz pēc tam upe kļūst rāmāka, apkārt redzamas pļavas un krasti ir zāļaini. Šeit arī palielinās dziļums un brauciens ir mierīgāks, kas turpinās līdz pat tiltam uz autoceļa P27, kas ir šī maršruta galapunkts.

Variņi – Palsmane, 18,5km.

Līdzīgi kā posmā no Krustakmens līdz Ūdrupei, arī šajā maršrutā laukakmeņi gultnē mijās ar zeltainajām smiltīm. Brīžiem upe uzmet kādu straujāku līkumu, brīžiem tecējums norimst un dod iespēju mierā pavērot dabu, bet brīžiem straujteces pieprasa uzmanību un spēju izvairīties no akmeņiem.

Maršruts iesākas Variņu ūdenskrātuvē, kuras galā atrodas dambis un slūžas –  tām ir jāiet apkārt pa krastu. Tālāk upē ik pa laikam ir gan iekrituši koki, gan pa kādam bebru dambim, bet kopumā to nav daudz un brauciens uz priekšu iet raiti. Pēdējie kilometri pirms Palsmanes kļūst pavisam mierīgi – par to gādā Palsmanes ūdensdzirnavas un stādinājums. Pie dzirnavām var ērti piebraukt ar auto un noslēgt braucienu.

Palsa piemērota laivošanai vidējā un augstā palu līmenī, sausuma periodos ūdens ir par maz. Vidējā ūdens līmenī brauciens ir mierīgāks, taču jārēķinās ar vairāk šķēršļiem un aizķeršanos uz akmeņiem. Augstā palu līmenī Palsas upē ik pa laikam veidojas straujteces un krāces, kas patiks arī pieredzējušākiem laivotājiem.

Palsa, kā jau klasiska Latvijas mazā upīte, ir ar saviem šķēršļiem un izaicinājumiem un piemērota tiem, kurus aicina mazo upju šarms.

Zināšanai:

• Pirms Krustakmens Palsas upe ir neliela un tajā ir daudz šķēršļi, kas laivošanu un piekļūšanu upei apgrūtina.
• Posmā no Ūdrupes līdz Variņiem upes tecējums ir rāmāks un apkārt ir daudz krūmi, kas ir ieliekušies upē. Šajā posmā ir daudz bebru dambji, lieli koku sanesumi un koki, kas apgrūtina braucienu.
• Pēc Palsmanes ūdensdzirnavām aptuveni kilometra garumā upes gultne ir daudz sausāka kā iepriekš, jo lielākā daļa ūdens tiek novirzīta uz spēkstaciju un kanālu. Šeit ir iespējams izlaist šo posmu, paiet gabaliņu nostāk no upes un kāpt iekšā kanālā vai paiet vēl drusku tālāk līdz upei. Brauciens caur Palsmani ir skaists un straujāks, bet drīz aiz Palsmanes upe kļūst mierīgāka, parādās vairāk sanesumi un citi šķēršļi, kas turpinās līdz pat Palsas upes beigām, jeb satekas vietai ar Kļavaisu.