Brīvības piemineklis Raunā

Tēlnieka Kārļa Zemdegas veidotais piemineklis veltīts Pirmajā pasaules karā un Brīvības cīņas kritušo Raunas draudzes locekļu piemiņai. Kā viens no nerealizētajiem Rīgas Brīvības pieminekļa projekta variantiem, kurš metu konkursā ieguva 3. vietu, savu atklāšanu piedzīvoja 1933. gada 20. augustā. Uz atklāšanas pasākumu bija ieradies 3. Latvijas Republikas prezidents, Alberts Kviesis.

Sākotnējais pieminekļa nosaukums bija “ES DŪR”, devīze – šķēps pārvēršas koklē un tautu izglābj dziesmu gars. Pieminekļa pamatni rotā Baumaņu Kārļa sacerētās himnas vārdi – “Dievs, svētī Latviju”. Pieminekļa augstums ir 9 metri.

Pirms pieminekļa atklāšanas 1933. gadā, raunēnieši, veicot pieminekļa apkārtnes iekārtošanas darbus, iestādīja ozolu aleju – Varoņu aleju. Katrs iestādītais ozols ir kā piemiņa kādam no Brīvības cīņās bojā gājušajiem Raunas draudzes locekļiem. Zem katra iestādītā koka ir ierakta pudele ar bojā gājušā karavīra vārdu un īsiem biogrāfiskiem datiem. Vēlāk, 1937. gadā, cīnītāju vārdi iegravēti baltā marmora plāksnē, kas novietota baznīcā.