Trapenes novadpētniecības centrs
Trapenes pagasta novadpētniecības māja atklāta 1960.gadā, pēc skolotāja H. Ausekļa iniciatīvas.
Novadpētniecības centra ekspozīcijā skatāms Trapenes pagasta kultūras mantojums.
Dokumentos un fotomateriālā atspoguļoti:
- Krievijas 20. gs. revolūciju notikumi, kas skāra Trapeni;
- Latvijas atbrīvošanas cīņu notikumi 1919. gadā;
- Lāčplēša kara ordeņa kavalieri – trapenieši;
- Norises Trapenē Latvijas brīvvalsts laikā;
- Otrā pasaules kara un pēckara laikā;
- Traģiskās deportācijas padomju okupācijas apstākļos.
Trapene un Ojārs Vācietis:
1984. gada 7. decembrī pie Trapenes pamatskolas tika atklāts piemiņas akmens Ojāram Vācietim, kuru ikviens apmeklētājs ar siltām rokām var iesildīt. Un kā Imants Ziedonis teica: ”Tik daudz siltuma būs akmenī, cik tajā ieliksim.”
2018. gadā tika pārveidota ekspozīcija par novadnieku dzejnieku Ojāru Vācieti. Ir iespēja uzzināt par dzejnieka Ojāra Vācieša vecākiem, par paša dzejnieka bērnības un skolas gadiem. Ērti sēžot krēslos, var klausīties ierakstos viņa dzeju, paša autora izpildījumā.
2021. gada 12. jūlijā tika atklāta interaktīvā glezna, kurā Ojārs Vācietis lasa savu dzeju – Satikšanās ar dzejnieku.
2021. gadā tika izveidota izstāžu zāle.
Novadpētniecības centrā skatāma:
- Ekspozīcija barona Voldemāra fon Vulfa muiža– Trapenes un parka vēsture;
- Novadpētniecības centra otrajā stāvā ekspozīcija par rakstnieku un dzejnieku Linardu Laicenu, kā arī viņa piemineklis pie kultūras nama. 20. gs. sākumā Linards Laicens strādājis Trapenē par dārznieka mācekli. Ekskursijas noslēgumā ir iespēja nobaudīt liepziedu tēju no simtgadīgām liepām, kuras parkā ir iestādījis Linards Laicens.
Mainīgās ekspozīcijas:
- Ekspozīcija par brāļiem Ādolfu un Jāni Grestēm. Ādolfs Greste 19., 20. gs. mijā strādājis Bormaņu (tagad Trapenes) pagasta skolā “Kristiņi” par skolotāju. Pie šīs ēkas tagad ir piemiņas plāksne. Ekspozīcija atspoguļo arī Jāņa Grestes dzīves gaitas: skolotājs, muzejnieks, kolekcionārs. Sarakstījis 212 anekdotes.
- Novadpētniecības centrā ir iespēja iepazīties ar materiāliem par novadnieku grafiķi Edvīnu Andersonu.
- Senie latviešu darba rīki un to pielietojums”, kura ir paplašināta ar daudziem interesantiem eksponātiem.
